Kā redzu, tad manu blogu mēdz atrast arī meklējot informāciju par to, kura kamera tad ir vislabākā pirkšanai.
Principā, uz to, kāda tipa kamera tā varētu būt, es jau zināmā mērā pēc savas saprašanas atbildu šai ierakstā. Tāpēc šeit varam runāt par to, kura tad spoguļkamera (DSLR) īsti ir labākā, ko nopirkt, jo šis blogs ir zināmā mērā veltīts vairāk DSLR, kā arī orientējas uz tiem cilvēkiem, kuriem ir vēlme sasniegt noteiktu bilžu kvalitāti — ko parasti ir vieglāk izdarīt ar spoguļkameru nekā ar ziepjutraukiem vai pārejas kamerām.
Nu lūk, runājot par DSLR, ja tikko sākat šai lauciņā kāpt, tad principā īsā atbilde ir, ka varu tikai piekrist profesionālo fotogrāfu teiktajam: “Pērciet vislētāko iesācēju spoguļkameru, bet ar vislabāko objektīvu, ko varat atļauties”.
Principā jebkura mūsdienu digitālā spoguļkamera nodrošina lieliskas iespējas. Tās izsmelt (un just, ka nepieciešams kas vairāk) — nu, es personiski līdz tam vēl pa pāris gadiem neesmu izaudzis. Protams, ir lietas, kuras es varētu gribēt no savas kameras (Canon 1000D), bet vai tāpēc man ir jātērē papildus simtiem latu labākas kameras iegādei? Dažas lietas es tomēr beigās nosaukšu, bet vispirms vispār aprakstīšu DSLR un to sistēmas.
Tātad, digitālajās spoguļkamerās patlaban mums ir pieci populārākie spēlētāji: Canon, Nikon, Sony, Olympus un Pentax. Principā ir arī citi ražotāji, bet šie pieci nosedz aptuveni 97% no pasaules DSLR tirgus (2007. gada dati). No šiem pieciem, savukārt, Canon un Nikon nosedz aptuveni 40% katrs, atstājot uz pārējo 3 firmu piedāvājumu knapi ap 20% kopā.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pērkot Canon vai Nikon ir (1) daudz labākas iespējas dabūt papildus aksesuārus, tehnisko palīdzību un citu lietotāju pieredzi (Latvijā,protams — pasaules ietvaros katrai firmai ir gana sekotāju).
Principā, kad jūs nopērkat DSLR, jums jārēķinās, ka ļoti ticams, ja jūs tā lieta aizrauj, tad agri vai vēlu, bet jūs pirksiet tai papildlietas — ārējo zibspuldzi, papildus objektīvus, un tamlīdzīgi. Un šeit Canonam un Nikonam ir par kārtu vairāk izvēles iespēju — saskaitot gan viņu pašu, gan citu piegādātāju ražoto. Savukārt tādam standartam kā, piemēram, Four-thirds (4/3), kuru izmanto Olympus DSLR vispār patlaban ir pieejami tikai <40 objektīvu. Tiesa gan, standarts ir jauns, bet ko tas līdz mums pret Nikon un Canon objektīviem, kuri joprojām ir pieejami (un bieži vien arī ļoti labi lietojami) jau gadu desmitiem?
Protams, Canon un Nikon aparātiem ir arī (2) salīdzinoši lielāks kameras sensors. Sensora izmēri joprojām ir diezgan saistīti ar iegūstamo attēla kvalitāti – jo lielāks sensors, jo tipiski mazāk trokšņu un labāka bilde. Šī iemesla pēc fotogrāfi bieži vien arī saka, ka 8mpix kamera salīdzinot ar tāda paša fiziskā sensora izmēra 12mpix kameru var dot kvalitatīvāku bildi — pikseļi nav tik maziņi un līdz ar to uztver gaismu labāk. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc ziepjutrauki praktiski nevar sasniegt tādu bildes kvalitāti kā DSLR.
Salīdzinājumam varat apskatīties dažādus sensora izmērus Wikipēdijā.
Nu lūk. Līdz ar to, tīri no attīstības viedokļa, ja es tagad vēlreiz pirktu savu pirmo DSLR, es tik un tā abu iepriekšminēto iemeslu dēļ izvēlētos vai nu Nikon vai Canon.
Savukārt, kuru tieši no tām — tas jau ir cits jautājums. Nevēlos iesaistīties kanonistu un nikonistu reliģiskajos strīdos, tāpēc labāk uzskaitīšu lietas, kuras ir izrādījušās svarīgas man, pāris gadu lietojot DSLR.
1) Pogu izvietojuma ērtība. Subjektīvs rādītājs, bet man nepatīk Nikon (un arī vecāku modeļu Canon) aizmugures pogu izvietojums, kurā daļa no pogām ir pa kreisi no LCD ekrāna — man gribas varēt visu nepieciešamo kontrolēt ar vienas rokas īkšķi. Tā tas veidots jaunākajiem Canon modeļiem: 1000D un 550D. Šeit nav viennozīmīgi “labākās” kameras, jo katram ir savi pieradumi un ērtību prasības. Tāpēc jebkurā gadījumā vajag aptaustīt kameru pirms to pirkt. Ja ir laiks un vēlme, iesaku pamēģināt vismaz sekojošas darbības (pēc iespējas neatraujot kameru no acs, bet ne vienmēr tas būs iespējams): (1) nomainīt ISO, (2) nomainīt baltā balansu, (3) ieslēgt/izslēgt Mirror lockup (ja tāda funkcija eksistē), (4) nomainīt fokusa punktu, (5) pārslēgties uz/no režīmu “2 sekunžu aizture pirms fotografēšanas”, (5) Av režīmā pamainīt apertūru. Tās ir lietas, kuras fotografējot, visticamākais, nāksies veikt ļoti bieži.
2) Mirror lock-up jeb spoguļa pacelšana. Proti, Canon šī funkcija ir pat vislētākajām kamerām. Nikon, cik saprotu, iesācēju līmeņa kamerām nav šī un arī dažas citas funkcijas. Ja neviena cita specfunkcija īsti nenāk prātā, tad mirror lock-up man personiski šķiet ļoti noderīga lieta. Noderīga bildējot ar garajiem objektīviem, lai samazinātu kameras drebēšanu un palielinātu labas bildes dabūšanas iespēju.
3) Automātiska LCD ekrāna atslēgšana, kad fotogrāfs pieliek aci pie skatu meklētāja. Nav manai Canon 1000D kamerai, bet pamēģināju nedaudz vecāko 350D un tur tā bija. Par Nikonu modeļiem nezinu, kuriem ir, kuriem nav. Nav nekas pārdabisks, bet man kā briļļu nēsātājam ļoti ērti, citādi spīdums no LCD ekrāna var traucēt, jo brilles neļauj pielikt aci pavisam pie skatu meklētāja un acī nonāk gaisma no ekrāna.
4) Live view. Cik zinu visam jaunajām DSLR ir. Viens no iemesliem, kāpēc vismaz es personiski neizskatu salīdzinoši vecākas “jaudīgākās” DSLR (jo tām nav). Lietojums: pilnīgi precīzam fokusam — ieslēdzam Liveview un iezūmojam LCD bildi, manuāli griežam fokusa gredzenu. Kā arī, palīdz drusku neuzkrītošāk taisīt bildes, jo DSLR var turēt zemāk par acu līmeni, iešķielējot LCD ekrānā. Taču pilnvērtīgākai neuzkrītošai bildēšanai vajag nākošo lietu:
5) Atlokāms LCD ekrāns. Ir vairākām Sony kamerām, dažām Nikon. Šī ir lieta, ko man ļoti gribētos savai kamerai. It kā ir nopērkami aksesuāri — atlokāms spogulītis, ko var pielikt priekšā LCD ekrānam un izmantot līdzīgi. Bet tas tomēr nav tik ērti.
6) Predefinētu uzstādījumu ielikšana PASM slēdža atsevišķā pozīcijā. It kā nekas īpašs, bet gadās situācijas, kad vienas sesijas laikā vajag pārslēgties starp diviem fotografēšanas režīmiem, C1 un C2 režīms kā, piemēram, Canon 50D, ļauj predefinēt šos settingus un ātri pārslēgties starp tiem:
Tiktāl par vēlamo, kas izrādījies būtisks pašam fotografējot.
Taču, atgādinot ieraksta sākumā teikto, atkārtoju: ja ir vēlme nepārmaksāt, tad pilnībā pietiek ar jaunāko lētāko kameru: Canon 1000D (zem Ls 250 pat Latvijas internetveikalos) vai attiecīgu Nikon modeli. Kam ir vērts pievērst lielāku uzmanību ir objektīva izvēlei. Lai arī gan Canon, gan Nikon modeļus ir iespējams nopirkt komplektā (kit) ar diezgan pieklājīgu objektīvu (standarta 18-55mm ar attēla stabilizāciju), tomēr jāuzmanās arī no komplektiem ar diviem objektīviem (kur parasti otrais “garais” objektīvs ir diezgan nekāds), un vispār iespējams labāk nopirkt objektīvu atsevišķi un kameru pirkt bez objektīva (body only).
Objektīvi ir atsevišķa liela tēma, bet principā iesākot fotografēt ar DSLR visticamākais noderētu vismaz 1 standarta objektīvs, piemēram, kāds no šiem:
Sigma 18-50mm f/2.8 EX DC
Tamron 17-50mm f/2.8 XR Di-II VC LD Asp IF
Sigma 17-70mm f/2.8-4.0 DC Macro OS HSM
Sigma 24-70mm f/2.8 EX DG
Canon 24-70 f/2.8 L
Pēdējie divi objektīvi ar 24-70 zūma diapazonu jau ir vairāk orientēti uz pilnkadra DSLR (Canon EOS 5D, Nikon D3, Sony A900 u.tml.), uz lielākās daļas DSLR ar mazāku sensora izmēru kā pamatobjektīvu tomēr der izvēlēties kādu ar platāku leņķi platleņķa galā: 17, 18mm vai tā.
Kā var redzēt šie objektīvi maksā pāris reižu vairāk nekā komlektā nākošais 18-55, bet toties vēlāk, kad būs lielāka izpratne par fotografēšanu, nebūs jādomā kā man — kaut es sākumā būtu nedaudz vairāk ieguldījis.
Tāds viens džentelmeņa (vai lēdijas) komplekts iesācējam, kuram ir jātērē nauda prātīgi, varētu būt:
Canon 1000D DSLR (vai līdzīgs Nikon, piemēram, Nikon D3000)
Tamron 17-50mm f/2.8 XR Di-II VC LD Asp IF objektīvs
un, ja ir vēlme riktīgi iezūmot, var vēl paņemt kādu iesācēja līmeņa garā gala objektīvu, piemēram:
Sigma 70-300mm DG APO Macro objektīvs
Ja tomēr ir vēlme iztikt ar vienu objektīvu, tad var paskatīties kādu no gargabalniekiem objektīviem:
Canon EF-S 18-135mm f/3.5-5.6 IS (Canon aparāta gadījumā, par Nikoniem nezinu)
vai:
Sigma 18-125mm f/3.8-5.6 DC OS HSM
Jārēķinās, ka objektīvi ar lielu zūma diapazonu nebūs optiski tik kvalitatīvi kā ar īsāku diapazonu, bet principā, lietot jau tos var — ne velti tos sauc par “travel lens” — ceļojuma objektīviem, kad dodamies atvaļinājumā un negribam staipīties apkārt ar pilnām fototehnikas somām.
Protams, ja nauda atļauj, tad var uzreiz pirkt Canon L(luxury) klases objektīvus vai analogus dārgos Nikon, bet te jau mēs runājam par >500Ls un dažkārt pat par >1000Ls par vienu objektīvu, un būtu tomēr vēlams saprast kāpēc un kurus tad īsti vajag, līdz ar to sākotnēji iegādāti lētie objektīvi noderēs izpētei un ierobežojumu izpratnei.
Apskatīju Jūsu ieteikto mājas lapu ar visu Canon objektīvu un fotoaparātu sarakstu, tur to ir tik daudz, ka var apjukt… Kuru no objektīviem Jūs man ieteiktu, ja vēlos uzņemt tiešām labas makro fotogrāfijas. Un kāds ir Jūsu viedoklis par objektīviem ar f 2 vai mazāku par 2? Kādiem gadījumiem tie tiešām varētu noderēt? Sūtiet atbildi uz e-pastu!
Es pilnīgi noteikti ieteiktu uzjautāt forumos, tādos kā http://poga.lv vai http://fotoblog.lv, kur iespējams saņemt atbildi arī no profesionāļiem.
Viss pa lielam ir atkarīgs no budžeta. Es personiski nemaz nemēģinātu pirkt profesionāļu līmeņa objektīvus pirms es neesmu sapratis, ko tieši mani sākuma līmeņa objektīvi man neļauj izdarīt. Citādi sanāk kā mākslas skolā, kur students nopērk krutākās krāsas un otas, un brīnās, kāpēc tās viņam neļauj uzreiz radīt šedevrus, lai arī krāsas un otas nekad nevienu par mākslinieku bez ieguldīta pamatīga darba nav pataisījušas.
Makro īpaši nebildēju, bet, kad vajag, izmantoju savu Sigma 70-300 APO DG Macro. Nav nekas diži labs, bet manām vajadzībām pagaidām pietiek. Īstam makro droši vien vajadzētu kādu objektīvu ar mazāku f-skaitli, lai var bildēt makro režīmā arī kaut ko kustīgu. Piemēram, kādu no Canon EF 100mm f/2.8 Macro.
Ar f-skaitļiem, kā jau šeit rakstu, ir tā, ka jo mazāks f-skaitlis, jo labākas iespējas bildēt sliktākā apgaismojumā, līdz ar to objektīvi, kuri spēj sasniegt mazāku f-skaitli (f/2,8 tipiski), ir priekšrocība. Taču, kā vienmēr, pats par sevi tas parametrs nenozīmē, ka objektīvs būs arī kvalitatīvs, līdz ar to, vērtējot objektīvu, noteikti jāpaskatās kopvērtējums arī tādās vietās kā http://dpreview.com vai kāda cita review lapa. Un, ja lasīta mana sadaļa par apertūru, tad ir skaidrs arī, ka mazāki f skaitļi nozīmē arī mazāku asuma dziļumu = mazāku bildes daļu, kas būs asumā. Makro gadījumā tas var būt īpaši būtiski. Ja bildē, piemēram, zirnekli, kuram asa sanāk tikai maza daļa no ķermeņa, tas var nebūt tas, ko grib.
Tāpēc, iespējams, es vispirms drīzāk ieguldītu naudu speciālā makro zibspuldzē — ir tādas apaļas uz objektīva liekamas, vai arī vispār papildus apgaismojumā, kas ļautu bildēt makro ar lielāku asuma dziļumu.
Vēl par f-skaitļiem.
Canonam ir sasodīti labs EF 50mm/ f1.8 objektīvs par aptuveni Ls50-80, ko uzskata par cenas/kvalitātes ziņā vienu no labākajiem. Vai ir vērts maksāt desmitiem un simtiem latu vairāk par f1.4 objektīvu vai kādu citu krutāku, piemēram Sigma 50mm f2.8 — man nē. Profesionālim, iespējams.
Atbildes uz e-pastu es šeit parasti nesniedzu, jo gribu, lai diskusija un komentāri ir redzami arī citiem apmeklētājiem. Tā vietā varat parakstīties uz komentāriem uz e-pastu, ja ir interese.