Kuru spoguļkameru pirkt?


[Atjaunots 2013/06]

Kā redzu, tad manu blogu mēdz atrast arī meklējot informāciju par to, kura kamera tad ir vislabākā pirkšanai.

Principā, uz to, kāda tipa kamera tā varētu būt, es jau zināmā mērā pēc savas saprašanas atbildu šai ierakstā. Tāpēc šeit varam runāt par to, kura tad spoguļkamera (DSLR) īsti ir labākā, ko nopirkt, jo šis blogs ir zināmā mērā veltīts vairāk DSLR, kā arī orientējas uz tiem cilvēkiem, kuriem ir vēlme sasniegt noteiktu bilžu kvalitāti — ko parasti ir vieglāk izdarīt ar spoguļkameru nekā ar ziepjutraukiem vai pārejas kamerām.

Nu lūk, runājot par DSLR, ja tikko sākat šai lauciņā kāpt, tad principā īsā atbilde ir, ka varu tikai piekrist profesionālo fotogrāfu teiktajam: “Pērciet vislētāko iesācēju spoguļkameru, bet ar vislabāko objektīvu, ko varat atļauties”.

Principā jebkura mūsdienu digitālā spoguļkamera nodrošina lieliskas iespējas. Tās izsmelt (un just, ka nepieciešams kas vairāk) — nu, es personiski līdz tam vēl pa pāris gadiem neesmu izaudzis. Protams, ir lietas, kuras es varētu gribēt no savas kameras (Canon 1000D), bet vai tāpēc man ir jātērē papildus simtiem latu labākas kameras iegādei? Dažas lietas es tomēr beigās nosaukšu, bet vispirms vispār aprakstīšu DSLR un to sistēmas.

DSLR tirgus daļas

Tātad, digitālajās spoguļkamerās patlaban mums ir pieci populārākie spēlētāji: Canon, Nikon, Sony, Olympus un Pentax. Principā ir arī citi ražotāji, bet šie pieci nosedz aptuveni 97% no pasaules DSLR tirgus (2007. gada dati). No šiem pieciem, savukārt, kā var redzēt pēc Bloomberg 2010. gada datiem, Canon un Nikon nosedz aptuveni attiecīgi 45% un 30% katrs, atstājot uz pārējo firmu piedāvājumu knapi ap 25% kopā.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pērkot Canon vai Nikon ir (1) daudz labākas iespējas dabūt papildus aksesuārus, tehnisko palīdzību un citu lietotāju pieredzi  (Latvijā,protams — pasaules ietvaros katrai firmai  ir gana sekotāju).

Principā, kad jūs nopērkat DSLR, jums jārēķinās, ka ļoti ticams, ja jūs tā lieta aizrauj, tad agri vai vēlu, bet jūs pirksiet tai papildlietas — ārējo zibspuldzi, papildus objektīvus, un tamlīdzīgi. Un šeit Canonam un Nikonam ir par kārtu vairāk izvēles iespēju — saskaitot gan viņu pašu, gan citu piegādātāju ražoto. Savukārt tādam standartam kā, piemēram, Four-thirds (4/3), kuru izmanto Olympus DSLR vispār patlaban ir pieejami tikai <40 objektīvu. Tiesa gan, standarts ir jauns, bet ko tas līdz mums pret Nikon un Canon objektīviem, kuri joprojām ir pieejami (un bieži vien arī ļoti labi lietojami) jau gadu desmitiem?

Protams, Canon un Nikon aparātiem ir arī (2) salīdzinoši lielāks kameras sensors. Sensora izmēri joprojām ir diezgan saistīti ar iegūstamo attēla kvalitāti — jo lielāks sensors, jo tipiski mazāk trokšņu un labāka bilde. Šī iemesla pēc fotogrāfi bieži vien arī saka, ka 8mpix kamera salīdzinot ar tāda paša fiziskā sensora izmēra 12mpix kameru var dot kvalitatīvāku bildi — pikseļi nav tik maziņi un līdz ar to uztver gaismu labāk. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc ziepjutrauki praktiski nevar sasniegt tādu bildes kvalitāti kā DSLR.

Salīdzinājumam varat apskatīties dažādus sensora izmērus Wikipēdijā.

Nu lūk. Līdz ar to, tīri no attīstības viedokļa, ja es tagad vēlreiz pirktu savu pirmo DSLR, es tik un tā abu iepriekšminēto iemeslu dēļ izvēlētos vai nu Nikon vai Canon.

Savukārt, kuru tieši no tām — tas jau ir cits jautājums. Nevēlos iesaistīties kanonistu un nikonistu reliģiskajos strīdos, tāpēc labāk uzskaitīšu lietas, kuras ir izrādījušās svarīgas man, pāris gadu lietojot DSLR.

1) Pogu izvietojuma ērtība. Subjektīvs rādītājs, bet man nepatīk Nikon (un arī vecāku modeļu Canon) aizmugures pogu izvietojums, kurā daļa no pogām ir pa kreisi no LCD ekrāna — man gribas varēt visu nepieciešamo kontrolēt ar vienas rokas īkšķi. Tā tas veidots jaunākajiem Canon modeļiem: 1000D un 550D. Šeit nav viennozīmīgi “labākās” kameras, jo katram ir savi pieradumi un ērtību prasības. Tāpēc jebkurā gadījumā vajag aptaustīt kameru pirms to pirkt. Ja ir laiks un vēlme, iesaku pamēģināt vismaz sekojošas darbības (pēc iespējas neatraujot kameru no acs, bet ne vienmēr tas būs iespējams):  (1) nomainīt ISO, (2) nomainīt baltā balansu, (3) ieslēgt/izslēgt Mirror lockup (ja tāda funkcija eksistē), (4) nomainīt fokusa punktu, (5) pārslēgties uz/no režīmu “2 sekunžu aizture pirms fotografēšanas”, (5) Av režīmā pamainīt apertūru. Tās ir lietas, kuras fotografējot, visticamākais, nāksies veikt ļoti bieži.

2) Mirror lock-up jeb spoguļa pacelšana. Proti, Canon šī funkcija ir pat vislētākajām kamerām. Nikon, cik saprotu, iesācēju līmeņa kamerām nav šī un arī dažas citas funkcijas. Ja neviena cita specfunkcija īsti nenāk prātā, tad mirror lock-up man personiski šķiet ļoti noderīga lieta, bildējot ar garajiem objektīviem, lai samazinātu kameras drebēšanu un palielinātu labas bildes dabūšanas iespēju.

3) Automātiska LCD ekrāna atslēgšana, kad fotogrāfs pieliek aci pie skatu meklētāja. Nav manai Canon 1000D kamerai, bet pamēģināju nedaudz vecāko 350D un tur tā bija. Par Nikonu modeļiem nezinu, kuriem ir, kuriem nav. Nav nekas pārdabisks, bet man kā briļļu nēsātājam ļoti ērti, citādi spīdums no LCD ekrāna var traucēt, jo brilles neļauj pielikt aci pavisam pie skatu meklētāja un acī nonāk gaisma no ekrāna.

4) Live view. Cik zinu visam jaunajām DSLR ir. Viens no iemesliem, kāpēc vismaz es personiski neizskatu salīdzinoši vecākas “jaudīgākās” DSLR (jo tām nav). Lietojums: pilnīgi precīzam fokusam — ieslēdzam Liveview un iezūmojam LCD bildi, manuāli griežam fokusa gredzenu. Kā arī, palīdz drusku neuzkrītošāk taisīt bildes, jo DSLR var turēt zemāk par acu līmeni, iešķielējot LCD ekrānā. Taču pilnvērtīgākai neuzkrītošai bildēšanai vajag nākošo lietu:

5) Atlokāms LCD ekrāns. Ir vairākām Sony kamerām, dažām Nikon, un nu jau arī Canon jaunākiem modeļiem, sākot ar 600D uz priekšu (tātad būtībā jau uzreiz nākošajā modeļu klasē pēc entry-level ).

6) Predefinētu uzstādījumu ielikšana PASM slēdža atsevišķā pozīcijā. It kā nekas īpašs, bet gadās situācijas, kad vienas sesijas laikā vajag pārslēgties starp diviem fotografēšanas režīmiem, C1 un C2 režīms kā, piemēram, Canon 50D,  ļauj predefinēt šos settingus un ātri pārslēgties starp tiem:

Tiktāl par vēlamo, kas izrādījies būtisks pašam fotografējot.

Taču, atgādinot ieraksta sākumā teikto, atkārtoju: ja ir vēlme nepārmaksāt, tad pilnībā pietiek ar jaunāko lētāko kameru: Canon 1000D (zem Ls 250 pat Latvijas internetveikalos) vai attiecīgu Nikon modeli. Kam ir vērts pievērst lielāku uzmanību ir objektīva izvēlei. Lai arī gan Canon, gan Nikon modeļus ir iespējams nopirkt komplektā (kit) ar diezgan pieklājīgu objektīvu (standarta 18-55mm — bet vismaz Canonam ņemiet tikai versiju ar attēla stabilizāciju [ir burtiņi “IS” nosaukumā]), tomēr jāuzmanās arī no komplektiem ar diviem objektīviem (kur parasti otrais “garais” objektīvs ir diezgan nekāds), un vispār iespējams labāk nopirkt objektīvu atsevišķi un kameru pirkt bez objektīva (body only).

Objektīvi ir atsevišķa liela tēma, bet principā iesākot fotografēt ar DSLR visticamākais noderētu vismaz 1 de facto “standarta” objektīvs ar zūmu ~ 18-50mm piemēram, kāds no sekojošajiem, ar kuriem var uzņemt labas platleņķa un ne pārāk ļoti iezūmotas bildes. Jāņem vērā, ka spoguļkamerām retāk izmanto tādus hipersuperzūmus, kādi ir bieži sastopami pārejas (bridge) un ziepjutrauku kamerām: 16x un 32x, jo pamatā tiek uzskatīts, ka ar tādiem ir grūti nodrošināt labu bildi (kāpēc tā, var izlasīt tai pašā sadaļā par objektīviem). Līdz ar to daudz biežāk sastapsieties ar situāciju, kad iztiek vai nu ar standarta objektīvu vai objektīvus maina:

Sigma 18-50mm f/2.8 EX DC

Tamron 17-50mm f/2.8 XR Di-II VC LD Asp IF

Sigma 17-70mm f/2.8-4.0 DC Macro OS HSM (upd 2013/02: ievērojami lielāks zūma diapazons nekā 17-50, tikko nopirku tādu pats, pagaidām esmu apmierināts)

Sigma 24-70mm f/2.8 EX DG

Canon 24-70 f/2.8 L

Pēdējie divi objektīvi ar 24-70 zūma diapazonu jau ir vairāk orientēti uz pilnkadra DSLR (Canon EOS 5D, Nikon D3, Sony A900 u.tml.), uz lielākās daļas DSLR ar mazāku sensora izmēru kā pamatobjektīvu tomēr der izvēlēties kādu ar platāku leņķi platleņķa galā: 17, 18mm vai tā.

Kā var redzēt, šie objektīvi maksā pāris reižu vairāk nekā komlektā nākošais 18-55, bet toties vēlāk, kad būs lielāka izpratne par fotografēšanu, nebūs jādomā kā man — kaut es sākumā būtu nedaudz vairāk ieguldījis.

Tāds viens džentelmeņa (vai lēdijas) komplekts iesācējam, kuram ir jātērē nauda prātīgi, varētu būt:

Canon 1000D DSLR (vai līdzīgs Nikon, piemēram, Nikon D3000)

Tamron 17-50mm f/2.8 XR Di-II VC LD Asp IF objektīvs
un, ja ir vēlme riktīgi iezūmot, var vēl paņemt kādu iesācēja līmeņa garā gala objektīvu, piemēram:
Sigma 70-300mm DG APO Macro objektīvs

Ja tomēr ir vēlme iztikt ar vienu objektīvu, tad var paskatīties kādu no gargabalniekiem objektīviem:

Canon EF-S 18-135mm f/3.5-5.6 IS (Canon aparāta gadījumā, par Nikoniem nezinu)
vai:
Sigma 18-125mm f/3.8-5.6 DC OS HSM

Jārēķinās, ka objektīvi ar lielu zūma diapazonu nebūs optiski tik kvalitatīvi kā ar īsāku diapazonu, bet principā, lietot jau tos var — ne velti tos sauc par “travel lens” — ceļojuma objektīviem, kad dodamies atvaļinājumā un negribam staipīties apkārt ar pilnām fototehnikas somām.

Protams, ja nauda atļauj, tad var uzreiz pirkt Canon L(luxury) klases objektīvus vai analogus dārgos Nikon, bet te jau mēs runājam par >500Ls un dažkārt pat par >1000Ls par vienu objektīvu, un būtu tomēr vēlams saprast kāpēc un kurus tad īsti vajag, līdz ar to sākotnēji iegādāti lētie objektīvi noderēs izpētei un ierobežojumu izpratnei.

33 komentāri

Filed under Nekategorizēts

33 responses to “Kuru spoguļkameru pirkt?

  1. Agita

    Apskatīju Jūsu ieteikto mājas lapu ar visu Canon objektīvu un fotoaparātu sarakstu, tur to ir tik daudz, ka var apjukt… Kuru no objektīviem Jūs man ieteiktu, ja vēlos uzņemt tiešām labas makro fotogrāfijas. Un kāds ir Jūsu viedoklis par objektīviem ar f 2 vai mazāku par 2? Kādiem gadījumiem tie tiešām varētu noderēt? Sūtiet atbildi uz e-pastu!

    • Piektdienis

      Es pilnīgi noteikti ieteiktu uzjautāt forumos, tādos kā http://poga.lv vai http://fotoblog.lv, kur iespējams saņemt atbildi arī no profesionāļiem.

      Viss pa lielam ir atkarīgs no budžeta. Es personiski nemaz nemēģinātu pirkt profesionāļu līmeņa objektīvus pirms es neesmu sapratis, ko tieši mani sākuma līmeņa objektīvi man neļauj izdarīt. Citādi sanāk kā mākslas skolā, kur students nopērk krutākās krāsas un otas, un brīnās, kāpēc tās viņam neļauj uzreiz radīt šedevrus, lai arī krāsas un otas nekad nevienu par mākslinieku bez ieguldīta pamatīga darba nav pataisījušas.

      Makro īpaši nebildēju, bet, kad vajag, izmantoju savu Sigma 70-300 APO DG Macro. Nav nekas diži labs, bet manām vajadzībām pagaidām pietiek. Īstam makro droši vien vajadzētu kādu objektīvu ar mazāku f-skaitli, lai var bildēt makro režīmā arī kaut ko kustīgu. Piemēram, kādu no Canon EF 100mm f/2.8 Macro.

      Ar f-skaitļiem, kā jau šeit rakstu, ir tā, ka jo mazāks f-skaitlis, jo labākas iespējas bildēt sliktākā apgaismojumā, līdz ar to objektīvi, kuri spēj sasniegt mazāku f-skaitli (f/2,8 tipiski), ir priekšrocība. Taču, kā vienmēr, pats par sevi tas parametrs nenozīmē, ka objektīvs būs arī kvalitatīvs, līdz ar to, vērtējot objektīvu, noteikti jāpaskatās kopvērtējums arī tādās vietās kā http://dpreview.com vai kāda cita review lapa. Un, ja lasīta mana sadaļa par apertūru, tad ir skaidrs arī, ka mazāki f skaitļi nozīmē arī mazāku asuma dziļumu = mazāku bildes daļu, kas būs asumā. Makro gadījumā tas var būt īpaši būtiski. Ja bildē, piemēram, zirnekli, kuram asa sanāk tikai maza daļa no ķermeņa, tas var nebūt tas, ko grib.

      Tāpēc, iespējams, es vispirms drīzāk ieguldītu naudu speciālā makro zibspuldzē — ir tādas apaļas uz objektīva liekamas, vai arī vispār papildus apgaismojumā, kas ļautu bildēt makro ar lielāku asuma dziļumu.

      Vēl par f-skaitļiem.

      Canonam ir sasodīti labs EF 50mm/ f1.8 objektīvs par aptuveni Ls50-80, ko uzskata par cenas/kvalitātes ziņā vienu no labākajiem. Vai ir vērts maksāt desmitiem un simtiem latu vairāk par f1.4 objektīvu vai kādu citu krutāku, piemēram Sigma 50mm f2.8 — man nē. Profesionālim, iespējams.

      Atbildes uz e-pastu es šeit parasti nesniedzu, jo gribu, lai diskusija un komentāri ir redzami arī citiem apmeklētājiem. Tā vietā varat parakstīties uz komentāriem uz e-pastu, ja ir interese.

  2. Juris.

    Paldies par izsmeļošo aprakstu. Rakstā īpaši patika fotoaparātu pogu izvietojuma un pārējo sīko lietu izskaidrojums, ko nekur līdz šim neatradu.

  3. vai šāda kamera iesācējam nbūtu ok? un vai pietiek ar to pašu objektīvu?
    http://www.nikon.lv/lv_LV/product/digital-cameras/slr/consumer/d3200
    Paldies jau iepriekš!

    • Piektdienis

      Atvainojos par to, ka tik ilgi neatbildēju, man e-pasts par šo komentāru bija iekritis nepareizajā listē un nejauši tikai atradu viņu.

      Diemžēl arī jāsaka, ka tā kā man nav piederējusi neviena Nikon kamera, es nevaru sniegt savu personisko atzinumu, bet varu paļauties lielā mērā tikai uz tādu vietņu, kā dpreview.com un tamlīdzīgu novērtējumu.

      Iesākumam pilnīgi noteikti šī kamera derēs jebkurā gadījumā. Es gribētu teikt, ka sakarīgam komplektam vajadzētu vismaz 2 objektīvus: 18-55VR un vēl kādu garajam galam. Bet vai tas varētu būt kādā no kit versijām līdzi nākošais Nikkor 55-200VR — visticamākais, ka jā, cik skatos reviews, varētu būt OK objektīvs.

      Izskatās, ka pēc funkcionalitātes internetos d3200 salīdzina tipiski ar canon 60d. Savukārt Latvijas internetveikalos 60d tiek principā tirgots par pārsimt eiro dārgāk.

      Tīri salīdzinājumam var paskatīties arī:
      http://snapsort.com/compare/Canon_EOS_60D-vs-Nikon-D3200

      Tur var redzēt, ka Canon 60d ir atlokāms ekrāns (nav obligāti, bet IR visai noderīgi, kā rakstīju savā 650D reviewā), labākas izšķirtspējas LCD ekrāns un mitruma izturīgums, kas nodrošinātu labāku darbību ārā sliktos laika apstākļos. Nikonam savukārt “labāka” bilde: lielāka izšķirtspēja, labāka krāsu pārnese, utt.

      Vienīgais, kas mani nedaudz izbrīna, ir D3200 salīdzinoši mazais ISO diapazons: līdz 12800, kamēr pat Canon 650D ir max 64000. Taču ikdienas darbam droši der abi un ja ir noskatīts Nikon DSLR, tā noteikti nebūs kļūda (tāpat kā Canon DSLR).

  4. burkans

    Raksts tapis 2010. gadā. Vai uz šodienu 2014 gadā Canon 1000D vietā ieteiktu jaunāku modeli ?

    • Piektdienis

      Jā, noteikti. Neesmu rokās turējis 1100D, bet domāju, ka principā tas varētu būt labāk par 1000D. Tomēr, ja cenu atšķirība nav pārāk liela, droši vien ieteiktu 650D/600D vai pat 550D — nebūs tik dārgi kā jaunākais 700D modelis, bet salīdznājums ar 1100D būs līdzīgs kā aprakstītajā esošajā salīdzinājuma 1000D ar 650D: https://fokuss.wordpress.com/2013/05/06/canon-eos-650d-apskats/

      650D ir pirmais no salīdzinoši lētā gala ar jauno DIGIC5 procesoru. 600D būs pirmais ar atvāžamo LCD ekrānu (kas īpaši noderīgi filmējot, bet arī ikdienā fotografējot šad tad lietojums), un 650D, kā jau rakstīju, būs arī LCD touchscreen, kam gan ierobežota vajadzība.

  5. Mari

    Kādas ir Jūsu domas par Canon EOS 70D + EF-S 18-55mm f/3.5-5.6 IS STM Lens Kit Full HD 20.2MP DSLR ?

    • Piektdienis

      Labs aparāts ar labu kit objektīvu. Ja jūs varat to atļauties, tas jums pie saudzīgas apiešanās varētu labi kalpot gadus 5 un vairāk. Ņemiet vērā, ka, ļoti iespējams, jūs tomēr vēlāk gribēsiet arī stiprāka zūma objektīvu: 70-200, 70-300, 55-300 vai ko citu. Līdz ar to ieteiktu savos plānos ielikt, ka pēc kāda laika jūs varētu pirkt vismaz vēl vienu objektīvu par kādiem €500-1000.

  6. Aivis

    Sveicinats!
    Pec raksta saprotu kad kameras Canon 650D un 600D atskiriba ir procesora un lcd toucsshreena,bet rodas jautajums ko tiesi maina jauna tipa procesori?Ka ir ar HD video filmesanu un skanu? Un vel skatos ka loti populara ir Canon 450D,bet cik saprotu vina ir veceka izlaiduma kamera?
    Vardu sakot,kura no sim trim butu optimala iesacejam un butu ilgiem darba gadiem,saprotu,ka objektivi un vel dazas niances ir cita tema.
    Paldies!

    • Piektdienis

      Sveiki!

      Principā jaunāki procesori parasti nodrošina (dažreiz ļoti būtiski ātrāku) kameras darbu un ir arī tie, kuros tiek realizētas kaut kādas jaunas papildus funkcijas. Sīkāk par atšķirību starp procesoriem var skatīties kaut vai vikipēdijā: http://en.wikipedia.org/wiki/DIGIC#DIGIC_III

      Konkrētajā gadījumā 450D ir DIGIC3, bet 600D DIGIC4 procesors. DIGIC3 vispār nenodrošina filmēšanu, DIGIC4 nodrošina tai skaitā filmēšanas atbalstu, lielāku ātrdarbību un labāku trokšņu slāpēšanu pie augstiem ISO.

      Tātad 450D vispār nav filmēšanas, ir mazāka izšķirtspēja (12mpix pret 18), stipri mazāki potenciālie ISO (tikai līdz 1600), 3,5 fps pie sērijbildēšanas.

      600D ir DIGIC4 procesors, viss iepriekšminētais ir labāks, tikai ātrā knipsēšana joprojām ir aptuveni 3,7fps.

      650D ir DIGIC5 procesors, kas nodrošina ātro fočēšanu jau ar 5pfs un vēl pāris uzskaitāmi labumi. Sīkāk tad var skatīties tai pat vikipēdijā.

      Ir fotogrāfi, kuri konkrēti apgalvo ka kādi noteikti vecāki kameru modeļi ir labāki, bet parasti te runa ir par specifiskām vajadzībām — vai nu, teiksim, ir visīsākais shutter lag (brīdis starp pogs nospiešanu un attēla uzņemšanu), vai varbūt vēl kaut kas, kas konkrētam fotogrāfam viņa darbā ir noderīgs.

      Ja ir ierobežots budžets, un ir izdevība nopirkt kādu drusku vecāku modeli lētāk — 600D vai 650D atšķirība, protams, nebūs tik liela, bet pamatā es tomēr ieteiktu ilgam laikam pērkot, pirkt jaunāko attiecīgā līmeņa modeli. 450D es še nepieminu, jo tam nav filmēšanas, kura, cik saprotu, bija tomēr vēlama.

      Pērkot vecāku, un it īpaši lietotu, vērts pārbaudīt, kāds ir tā “shutter count” vai “shutter actuation” — cik reizes ir spiesta knipsēšanas poga, jo līdzīgi kā automašīnām nobraukums, shutter count norāda, cik ilgi vēl kamera +/- varētu kalpot. Canon pašu uzrādītais shutter count viņu kamerām ir vidēji 100’000.

      • cocoss

        Canon pašu uzrādītais shutter count viņu kamerām ir vidēji 100’000
        Sveiki! Man jautājums par tiem shuter count. Kas īsti bojājās? Slēdzis, matricas…?
        Paldies.

      • Piektdienis

        Spoguļkamerām shutter ir mehānisms, kas ietver tādus kā aizkariņus, kas atsedz sensoru/filmiņu fotografēšanas brīdī uz norādīto ekspozīcijas ilgumu.

        Tā kā tiem ir jākustas ļoti precīzi un ļoti ātri (līdz pat 1/4000 daļā sekundes jāpaspēj atvērties un aizvērties) un tie ir mehāniski, tad tie nolietojas kā jebkura cita kustīga detaļa.

        Shutter

        Digitālajā spoguļkamerā nav daudz kustīgu detaļu, bet šī ir viena no galvenajām.

  7. Inga

    Labdien! Sakiet, lūdzu, kura no šīm spoguļkamerām būtu pietiekami laba iesācējiem? NIKON D3200 Kit 18-55mm VR II digitālā spoguļkamera, NIKON D5200 Kit AF-S DX 18-55mm VR II digitālā spoguļkamera vai NIKON D3100 Kit 18-55mm VR? Nav vēlmes pārmaksāt, ja tas nav tā vērts! Jau iepriekš, paldies!

  8. Sendija

    Sveiki. Pirms kāda laika Canon 550D saplīsa objektīvs 18-55mm, tāpēc sāku meklēt informāciju par objektīviem, to izmaksām, kādu labāk pirkt.
    Vairāk fotogrāfēju dabas skatus, tomēr sanāk arī fotogrāfēt pasākumus, cilvēkus.
    Kādu objektīvu Jūs ieteiktu pirkt?

    • Piektdienis

      Viens objektīvs visam ir tāds drusku mīts, lai arī, protams, var iztikt arī ar vienu superzūmu; šī bloga sadaļā par objektīviem var izlasīt sīkāk.

      Tipiski dabas skatiem prasās platleņķa objektīvs ar labu asumu, kuru biežāk lieto ar mazu diafragmas atvērumu (f/8, f/11).

      Tas it kā neprasītu objektīvu ar lielu gaismspēju, taču, ja pievieno iekštelpu fotografēšanu un it īpaši cilvēku fotografēšanu, tad maksimālais diafragmas atvērums (f/2.8, f/1.8) nu jau kļūst svarīgs, gan lai izolētu fotografējamo, gan arī, lai varētu dabūt sakarīgas kvalitātes bildes vājā (praktiski viss iekštelpu) apgaismojumā bez zibspuldzes.

      Līdz ar to, ja iepriekšējais objektīvs apmierināja, tad varu rekomendēt pie tāda arī palikt. Jaunākais Canon analogais modelis ir EF-S 18-55mm f/3.5-5.6 IS STM, kas arī ir vislētākā opcija.

      Citi varianti varētu būt, atkarībā no tā, kas “prasās”:

      – ja pietrūkst zūma diapazona — gribās gan platākā leņķī bildēt, gan vairāk iezūmot, tad var mēģināt, piemēram, Canon EF-S 15-85mm f/3.5-5.6 IS USM;

      – ja gribās labāk izolēt fotografējamo no fona un nodrošināt labākas fotogrāfijas iekšttelpās, var orientēties uz Canon EF-S 17-55mm f/2.8 IS; vai uz kādu no citu ražotāju analogiem, piemēram, Tamron 17-50mm f/2.8 XR Di II.

      Variantu tiešām ir daudz, atkarīgs no prioritātēm un cenas, kuru esat ar mieru maksāt.

      Pats joprojām lietoju Sigma 17-70 f/2.8-4 DC OS HSM, kas ir gluži pieņemams objektīvs, lai arī ne tās izcilākās uzbūves un optiskās kvalitātes. Toties tam ir plašs zūma diapazons un salīdzinoši neslikta gaismspēja.

  9. Awlis

    Sveiki
    Man ir kamera CANON EOS700D. Vēlos iegādāties objektīvu Lens Canon EF-S 18-135mm f/3.5-5.6 IS USM Nano 1276C005AA. Jūsu domas par šo objektīvu? Vai tas ir to vērts?

    • Piektdienis

      Domāju, varētu būt neslikts variants, lai nav jāvazājas apkārt ar vairākiem objektīviem. Pats arī izskatu variantu nopirkt vienu šāda tipa, tā saukto, “ceļojuma” objektīvu. .Vienīgi jāņem vērā,ka būs ierobežojumi, ja gribēsies izcelt kaut ko uz izplūduša fona.

  10. MarijaL

    Sveiki! Esmu lietojusi spogulkameru NIKON D5200/18-55VR II, kalpoja divus gadus. Tagad saprotu, ka vēlos kaut ko labāku, šai kamerai tomēr trūkst gaismas jutības, it īpaši pie vāja apgaismojuma. vēlos uzzināt, kādas ir jūsu domas par šo CANON 750D 18-135IS STM?
    Es nenodarbojos ar šo lietu profesionāli, bet ir hobijs un gribās iepazīt citas funkcijas un citu firmu.
    Vai bildēs spēšu saskatīt atšķirību starp šiem diviem aparātiem?

    Paldies :)

    • Piektdienis

      Sāku rakstīt atbildi jau sen, bet biju ceļojumā ar švaku internetu, un izrādās, ka toreiz nav izdevies to nosūtīt. Atvainojos.

      Ja nu gadījumā jūs vēl šis jautājums interesē, tad rekur atbilde.

      Atšķirību starp 18-135 un 18-55 objektīviem jūs noteikti saskatīsiet. :)

      Atšķirības starp Canon un Nikon aparātiem nevaru komentēt no personiskās pieredzes, jo Nikon neesmu lietojis.

      Ciktāl attiecas uz to, ko var nolasīt no specifikācijām, tad Canonam ir vairāk dažādu papildlietiņu, piemēram, skārienjūtīgs ekrāns (touchscreen), iebūvēts WiFi un NFC atbalsts. Nikonam savukārt ir vairāk autofokusa punktu(39 pret 19). Taču Canonam visi viņa autofokusa punkti ir “cross-type”, savukārt Nikonam tikai 9 (sīkāk skat. https://fokuss.wordpress.com/2013/05/06/canon-eos-650d-apskats/#autofokuss ).

      Nu, un tā tālāk. Jāsaprot, kas ir svarīgi pašai fotografējot, tad būs vieglāk arī izvēlēties.

  11. Līga

    Sveiki!
    Nupat atkal esmu atpakaļ pie spoguļkameras meklējumiem. Galvenokārt vēlos kvalitatīvas, skaidras fotogrāfijas, šis un tas ar Canon kādus gadus atpakaļ ir fotografēts, bet iesācēja līmeni, tāpēc arī meklēju Canon iesācējiem. Pagaidām skatos uz 1100D; 1200D, 700D un 750D (tikai 24,2 Mpx izšķirtspējas dēļ). Ņemot vērā, ka esmu iesācēja, vai man vajadzētu tik lielu uzmanību pievērst izšķirtspējai, vai tomēr 18.0 Mpx ir pilnīgi pietiekoši un es kā iesācējs īpaši atšķirību nepamanīšu? Jūsu komentārs, ieteikumi? Varbūt Jūs variet ieteikt ko labāku/atbilstošāku no Canon tieši iesācējam?

    • Piektdienis

      Teiksim tā, iesākumam es droši vien joprojām rekomendētu 1100d vai 1200d, un tad kad ir pafotografēts kādu gadu divus un saprasts, kāpēc kas nesanāk un uzlabotas prasmes, tad uzlabotu uz 750d vai kas nu tobrīd būtu nākošais. Tad arī sajutīs tos dārgāka modeļa labumus.

      Izšķirtspējai virs tiem pašiem 18mpix var jebkurā gadījumā diezgan droši nepievērst uzmanību. Pirmais parametrs, ko es skatos, ir ISO diapazons: jo lielāks, jo parasti labāk var dabūt sakarīgākas bildes bez zibspuldzes iekštelpās un citās tumšās vietās (griestu lampa istabā vakarā nekvalificējas kā labs/pietiekams apgaismojums fotografēšanai). 1200d ir max ISO6400, manā pieredzē tas nozīmē, ka aiz ISO800 nekādas labās bildes nesanāk. Ko tas nozīmē no praktiskā viedokļa var lasīt https://fokuss.wordpress.com/magiskais-trissturis/iso/ .

      Par atšķirībām starp fotoaparātiem sīkāk var palasīt https://fokuss.wordpress.com/2013/05/06/canon-eos-650d-apskats/ , tur gan ir salīdzināts 1000d ar 650d, bet, cik redzu, pa lielam šie paši punkti attiecas arī uz atšķirību starp 1100d un 700d.

      Savukārt starp blakusmodeļiem izvēloties es droši vien ņemtu jaunākos, attiecīgi vai nu 1200d vai 750d.

      • Līga

        Paldies par atbildi! :)

        Tad vēl viens jautājums par skata meklētāju. Ir optiskā un pentaspogulis. Kuram būtu jādod priekšroka? Skatos, ka, salīdzinot kameras, šī ir vienīgā atšķirība un cenas ziņā “pentaspogulis” ir nedaudz dārgāk.

      • Piektdienis

        Nevajadzētu būt šādām atšķirībām. Ir optiskais pret digitālo/elektronisko skatu meklētāju (EVF), un optiskajiem savukārt izšķir pentaspoguli pret pentaprizmu.

        Atšķirības starp EVF un optisko skatu meklētāju ir tādas, ka optisko principā var uzlikt tikai spoguļkamerām. Optiskais ir skatīšanās caur objektīvu, ko nodrošina spoguļkameras spogulis, kas uz fotografēšanas brīdi tiek pacelts, ļaujot gaismai nonākt uz kameras sensora, bet visā pārējā laikā atstaro caur objektīvu nākošo gaismu kāreiz uz skatu meklētāju, ļaujot ar aci redzēt, kāda bilde izskatīsies.

        EVF ir spiesti likt visām pārējām kamerām, jo tur nav spoguļkameras spoguļa kā tāda. EVF kļūst ar katru gadu labāki, bet, manuprāt, joprojām ir švaki gan pārlieku spilgtā apgaismojumā (ļoti saulainā dienā, kad uz EVF pašu krīt gaisma), gan pārlieku tumšā (kad tam nepienāk pietiekami daudz gaismas uz kameras sensora), gan arī viņiem ir drusku bremze starp to, kas notiek un to, ko viņā redz.

        Optiskajā skatu meklētājā jūs redzat apkārtni +/- kāda tā ir bez aiztures, un tipiski pustumsā jūs caur to redzat labāk nekā caur EVF.

        Protams, praktiski visām mūsdienu spoguļkamerām arī var pārslēgt LCD ekrānu, kas aizmugurē, lai tas strādā kā EVF. Ik pa brīdim to gadās izmantot, bet pamata darba rīks vismaz man ir optiskais skatu meklētājs.

        Savukārt pentaspogulim pret pentaprizmu pamatā ir tā, ka pentaspogulis ir lētāks, bet skats caur šo skatu meklētāju ir tumšāks (jo pentaprizma ir viengabalais stikls, bet pentaspogulim viena stikla kluča vietā ir spogulīši, kuriem katram pa starpu ir vēl gaiss, ievērojami samazinot kopējo gaismas daudzumu, kas nonāk līdz acij).

      • Līga

        Šīs 4 kameras man šķiet aktuālas, turklāt, cenas atšķiras minimāli – Canon 1200D DC, Canon 1200D IS II, Canon 1300D DC IIII un Canon 1300D IS II.
        Visām komplektā 18-55 mm objektīvs. Redzu, ka ir DC un IS…tad vēl tās ar DC ir lētākas par IS. Canon 1300D abas ir ar pentaspoguli, abas 1200D ar optisko skatu meklētāju.
        Abām 1200D kamerām ir 3kadri/s sērijveida režīms, par ko nav nekas minēts pie 1300D kamerām.

      • Piektdienis

        Kameru tādu nav. Ir tikai 1200D un 1300D. Ja jāizvēlas starp tām, tad dotu priekšroku jaunākajai (1300D).

        Tas DC un IS ko jūs rakstāt, ir daļa no objektīva nosaukuma, kas tiek pārdots komplektā ar kameru.

        Šie divi objektīvi, kuri der nu derēs arī jebkurai citai (atskaitot pašas jaudīgākās) Canon kamerai, ir Canon EF-S 18-55mm f/3.5-5.6 III (ko mēdz vairumtirgotāji tālāk pārsaukt par DC III) un Canon EF-S 18-55mm f/3.5-5.6 IS II.

        Iesaku ņemt variantu ar Canon EF-S 18-55mm f/3.5-5.6 IS II — cena nedaudz lielāka dēļ objektīvā iebūvētās attēla stabilizācijas.

        Sīkāk skat. https://fokuss.wordpress.com/objektivi/

  12. Elvis

    sveiki.
    esmu iesācējs, man jautājums. ko labāk izvēlēties
    Canon EOS 700D 18-55mm iS STM Canon EOS 1300D + 18-135mm iS STM cenas līdzīgas.

    • Piektdienis

      Cenas ir līdzīgas tāpēc, ka kopsummā situācija ir puslīdz ekvivalenta. 700D būs drusku kvalitatīvāks aparāts, bet ar mazāka zūma objektīvu. Kurš toties no lētā gala objektīviem ir viens no labākajiem. 1300D nāk ar garāku zūmu, bet aparāts ir par pakāpi vienkāršāks.

      Kā iesācējam es droši vien ieteiktu 1300D ar garo zūmu. Tas ir principā universāls un ar to kādam laikam pietiks. Ja tā lieta aizies, un gribēsi apgreidoties, vienmēr varēs domāt tālāk.

    • Elvis

      atradu vēl vienu variantu Nikon D3400 zwart + AF-S 18-105mm VR

      • Piektdienis

        Variantu vienmēr būs daudz. Bet par Nikoniem es neko nevaru pateikt, neesm lietojis.

  13. Leons

    Nicon ir klusāks slēdzis(dzīvnieku fotomedības) un sulīgākas krāsas.Es sāku ar Canon un pie tā paliku.Jo bija jau iegādāti objektīvi un ārējā zibspuldze.
    Iesācējam būtu piejamāks “ceļojuma “objektīvs Sigma 18-200mm.Tikai jāatceras,ka garais gals ir tumšs-6,3.Tas derēs pie ļoti gaišas telpas .

Komentēt