Canon EOS 650D apskats


Kā jau iepriekš minēju, pirms kāda laika nomainīju savu Canon 1000D, kas godīgi bija man nokalpojis jau savus 5 gadus (un joprojām strādāja bez būtiskām problēmām), uz 650D. Īsu laiku pirms tam arī biju nomainījis savam 1000D līdzi nākušo EF-S 18-55 IS kit objektīvu uz Sigma 17-70 2.8-4 OS (Sigma OS = Canon IS = objektīvā iebūvēta attēla stabilizācijas uzparikte).

Kā jau zināt, Canon EOS modeļu numuri pa lielam pēc cenas un vismaz teorētiskās kvalitātes iet no “lielākām kārtām”  uz “mazākajām”: 1000D (un tā jaunākais brālis 1100D) ir paša paša sākumlīmeņa kameras, 300-700D ir attiecīgi vecākas un jaunākas nākošā “entry-level” kameras, 10D-60D ir Canon izpratnē “vidusmēra” kameras; pusprofesionālās jeb “advanced” ir 5D un 7D dažādas variācijas,  savukārt “profesionālo” galu nosedz vairākas Canon flagmaņa 1D modeļu versijas. Sīkāku dalījumu un šeit nenosauktos modeļus var redzēt vikipēdijas tabulā, ja grib ātri noorientēties.

Pie jaunās kameras pieradu tik ātri, ka tagad jau ar zināmām grūtībām jāmēģina atcerēties, kā tad bija ar veco, taču tajā salīdzinoši īsajā laikā, kamēr man bija abas, zināmas atšķirības sajūtu līmenī paguvu piefiksēt.

Salīdzinājums

Pirmkārt, 650D ir nedaudz lielāka un smagāka. Otrkārt, tā ir mazāk “plastmasīga”. Specifikācijas saka, ka 1000D materiāls ir “nerūsējošā tērauda karkass ar plastmasu”. 650D materiāls savukārt ir “nerūsējošais tērauds ar polikarbonāta sveķiem un stiklašķiedru”.  Es pieņemu, ka polikarbonāta sveķi ir tie gumijotie elementi  vietās, kur kameru tur ar pirkstiem — visai noderīgi. Ir grūti nodefinēt to atšķirību, taču, nenoniecinot veco kameru, pēc 650D paņemot rokā 1000D, sajūta tomēr ir, ka turi rokā no plastmasas iztēstu kluci.

ISO

Viena no būtiskākajām atšķirībām, ko var sajust teju momentā, ir 650D paplašinātais ISO diapazons. Ar šo kameru (un, protams, sakarīgu “gaišo stiklu” jeb objektīvu) beidzot es varu nobildēt ko saskatāmu bez zibspuldzes arī telpās vai pievakarē. 1000D maksimālais ISO bija 1600. 650D tas ir 6400 un paplašināms līdz pat jumtu nonesošam 25600.

Kā vienam tā otram sakarīga bilde bez pārāk lieliem trokšņiem gan ir iespējama tikai pie daudz pieticīgākām ISO vērtībām: eksperimentālā ceļā mani apmierinošas bildes ar 1000D varēju uzņemt pie ISO 400. Ar 650D situācija ir sarežģītāka, jo trokšņi ir savādāki un situācija mainīgāka atkarībā no vides, bet man patlaban izskatās, ka labus rezultātus var iegūt līdz pat ISO 1600. Te jāpiemin, ka jebkura ISO dubultošana jau ir ievērojams solis: ja ir iespēja dabūt sakarīgus rezultātus pārejot no 400 uz 800 vai no 800 uz 1600, tas jau ir ļoti labs rezultāts, kas ievērojami samazina nepieciešamā apgaismojuma daudzumu.

Jāņem vērā ari, ka 650D rezultāti pie augstākiem ISO, lai arī, protams, ir sliktāki nekā pie zemākiem, tik un tā līdz pat ISO 6400 (ko arī ik pa brīdim gadās izmantot un kas ir maksimums uz ko var iestatīt kameras automātisko ISO uzlikšanas robežu), lai arī nav labi, atkarībā no situācijas var būt tīri lietojami.

Kā viens no būtiskākajiem sensora vai kameras DIGIC procesora uzlabojumiem jāmin tas, ka arī pie augstiem ISO ir ievērojami mazāks krāsu zudums. 1000D kamerai ir mežonīga tendence pie augstiem ISO mazas gaismas apstākļos bildēt visu dzeltenīgu. Neesmu pētījis, bet droši vien tas tāpēc, ka sensors ir visjūtīgākais uz dzelteno gaismu un spēj to detektēt labāk, nekā pārējo. Līdz ar to ar 1000D bildējot pustumsā viss sanāk dzeltenīgi melns. 650D saglabā ievērojami  pilnāku toņu spektru arī pie lieliem ISO.

Ilustrācijai divas bildes, kas lai gan fotografētas ar lielu starplaiku, ir tai pašā istabā diezgan līdzīgos gaismas apstākļos:

IMG_0758

1000D EF-S 18-55 IS, f:4,5, ISO 1600

IMG_8832

650D, Sigma 17-70 OS, f:4, ISO 5000

Kā var redzēt, atšķirība ir gluži dramatiska, ņemot vērā, ka objektīvi optiski ir pietiekami līdzīgi un bildēts ar līdzīgu diafragmas atvērumu. Protams, augstāks ISO arī ļāva bildēt ar 1/90 ekspozīcijas laiku, kas bildi ļauj uzņemt ievērojami asāku, nekā 1000D šai situācijā nodrošinātie 1/2 sek.

Bilžu kvalitāte

Manuprāt, vislielākajā ziņā to nosaka kameras spēja labāk fotografēt švakas gaismas apstākļos, ko jau apskatīju. Nākošais ir tas, ka kamera šauj 14-bit RAW failus 12-bit RAW vietā, kā bija 1000D. Kas nozīmē, ka tai vismaz teorētiski ir lielāks spilgtumu diapazons, kas nozīmē, ka varētu būt mazāk bilžu ar pārgaismotiem vai pārmelniem kadriem, kur kamera netiks galā ar visu bildējamās ainavas kontrastu.

Papildus, protams, jā, 18mpix salīdzinot ar iepriekšējās kameras 10mpix. Man tas gan reizēm drīzāk ir traucēklis kā uzlabojums, jo esmu pieradis bildēt RAW formātā, savukārt, RAW formātu gan šai, gan iepriekšējai kamerai ir iespēja izvēlēties tikai maksimālajā izšķirtspējā — kas nozīmē, ka katra bilde aizņem trīsreiz vairāk vietas: 10MB vietā 28! Ja būtu “medium size” bilžu RAW iespēja, es būtu priecīgāks, jo reti kad bildēju ar domu par lielformāta izdrukām. Citādi, protams, simpātiski. 18mpix nodrošina labāku detalizāciju un tā joprojām, taču atkal jau šī detalizācija ir daudz redzamāka A3+ izdrukās.

Jāpiemin arī manā uztverē būtisks kameras mīnuss, kas saistīts ar RAW bildēšanu: kamera ik pa brīdim mēdz iebremzēt, apstrādājot RAWu. Pat ne tad, ja bildē sērijas režīmā (vai kā nu tur to sauca), bet vienkārši: man pēc bildes 5 sekundes rāda tās review; ja šai laikā mēģina aiziet uz iepriekšējo bildi, lai salīdzinātu, kamera tipiski norīstās un ir kādas 1-2 sekunžu aizture. Tāpat pie izslēgšanas ik pa brīdim parādās uzraksts par to, ka kamera vēl raksta bildi. Iespējams gan, ka tie ir manas SD kartes trūkumi, jāpaskatās, vai nav jēga pameklēt augstākas klases karti (patlaban lietoju Kingston Class 4 SDHC 16GB), jo kamera spējot izmantot līdz pat SDXC.

LCD ekrāns

Ir lielāks, ir spilgtāks, un ir atlokāms! Pirms kāda laika jau tirpu gaidās, kad varēšu ko tādu izmēģināt. Realitātē nav tik ērti, bet joprojām ik pa brīdim izmantoju un ir noderīgi. Piemēram, bildējot pāri sienai vai mēģinot atrast augstāku vai zemāku skatu punktu, nav jāmetas četrrāpus vai jākāpj uz kāpnēm: pacel kameru izstieptās rokās un atloki un pagriez ekrānu uz leju, lai mierīgi iekadrētu un noknipsētu.

Atlokāmā ekrāna izmantojamība manā gadījumā ir aptuveni 15-20% — pietiekami daudz, lai būtu tiešām noderīga. Cik saprotu, pamatā tomēr orientācija ir uz brīžiem, kad ar kameru filmē. Ko es nedaru.

Ak jā, 650D atlokāmais ekrāns ir arī skārienjūtīgs. Šo funkcionalitāti gan es atslēdzu jau pēc dienas, jo tā man fotografējot reāli traucē. Ņemot vērā, ka biežāk tomēr skatos caur skatu meklētāju, apstāklis, ka kamera neatšķir, vai pie ekrāna ir piespiests pirksts vai deguns, tomēr traucē.

Taču dažos atsevišķos gadījumos, kad kamera ir uz statīva (vai filmējot), ir arī zināms noderīgums, vari norādīt precīzāku punktu, uz kuru fokusēties, bilžu apstrādes režīmā ar skārienjūtīgo ekrānu vari ātrāk bildes šķirstīt un zūmot (protams, atbalsta tā saukto divpirkstu zūmu, kas nu jau ir de facto standarts).

Citas lietas

Autofokusa punkti:

1000D bija 7, jaunajai kamerai ir 9, pie kam, ja 1000D tikai centrālais punkts ir cross-typetad 650D tādi ir visi deviņi, un centrālais pie tam dual cross-type (arī diagonālām līnijām). Tas viss nozīmē, ka kamerai ir stipri labākas iespējas ātrāk un precīzāk nofokusēties arī vājākas gaismas apstākļos, kas praksē ir arī ļoti jūtams. Tāpat ir arī dažādi un vairāki fokusēšanās režīmi, ieskaitot seju atpazīšanu, kurus gan neizmantoju. Autofokusēšanās Live režīmā ir ātrāka un notiek, izmantojot to pašu galveno slēdzi (1000D Live režīmā fokusēšanās nez kāpēc bija ar AE-lock pogu).

Metering modes — salīdzinot ar 1000D, klāt nāk spot metering, kas man it kā kādreiz pie 1000D pietrūka, bet tagad īsti nevaru godīgi teikt, ka būtu ārkārtīgi nepieciešams ikdienā.

Ekspozīcijas korekcija: strādā +/-5 EV robežās, kas ir vairāk kā divreiz vairāk, salīdzinoši ar 1000D +/-2 EV. Tiesa gan, realitātē līdz šim vairāk kā ~ 2,5EV nav nācies koriģēt. Varētu noderēt spēcīgākam AE bracketingam, taču tas, tāpat kā 1000D, ir +/-2 EV robežās.

Būtisks uzlabojums ir 5fps RAW bildēšana sērijas režīmā (drive mode: continuous), 1000D bija knapi 1,5fps, pirms kamera sāka rīstīties un tai bija jāiepauzē, kas nozīmē, ka ar 650D ir ievērojami labākas iespējas “noķert mirkli”.

Custom funkcijas, kā par brīnumu, 650D ir par kārtu mazāk nekā 1000D — 8,  kādu 15 vietā.

Filmēšanas režīmā, protams, strādā tikai LCD ekrāns, jo spogulis ir pacelts visu laiku. Kamerai ir arī (augšā pie zibspuldzes kājas) iebūvēts mikrofons. Tiesa gan, jāņem vērā, ka tā novietojums ir tāds, ka ar manu Sigma objektīvu autofokuss pie filmēšanas ir tik skaļš, ka nomāc apkārtnes skaņas, taču, cik saprotu, profesionāli filmējot, autofokusu arī neizmanto. Citādi ir pilns HD atbalsts, H.264, 30fps FullHD režīmā un 60fps 720HD režīmā. Kas droši vien nav slikti, bet man neko daudz neizsaka. Neesmu speciālists, bet runā, ka kamera esot diezgan adekvāta filmēšanai — ne nu gluži milzbudžeta blokbāsteriem, bet mazbudžeta apstākļos esot daudz labāka nekā maziņie megazūma kamkorderi.

Salīdzinājumā ar 1000D, 650D nav A-DEP režīma, kas ļāva kamerai mēģināt noteikt bildējamā kadra asuma dziļumu un automātiski izvēlēties fokusa punktu un diafragmas atvērumu, lai visa bilde būtu asa. Zinu, ka ir profesionāļi, kas par šādu funkciju spļaudās, bet dažās ainavās esmu to veiksmīgi izmantojis un nebija slikta lieta.

Toties 650D ir “backlit HDR scene” režīms, kas vismaz teorētiski ļauj bildēt HDR attēlus, automātiski savietojot 3 shotus jau kamerā. Praksē man reti kad vēl ir izdevies panākt labāku rezultātu nekā ar parastu manuālu ekspozīcijas un diafragmas pieregulēšanu, bet uz tādiem riktīgiem saulrietiem vēl arī neesmu mēģinājis.

Tādi arī pamatā pirmie iespaidi. Citādi ir vesela varza ar uzlabojumiem, kas saistīti ar dažādām ērtībām un tā sauktajiem radošajiem režīmiem (creative modes), kurus neizmantoju, tāpēc neko pastāstīt par tiem nevaru.

Visā visumā esmu ļoti apmierināts ar savu apgreidu, lai arī iesaku nenovērtēt par zemu arī 1000D un 1100D sērijas modeļus. Ja budžets ir ierobežots, 1000D manā pieredzē arī ir labs aparāts un domāju, ka tā aizvietotājs 1100D ir arī gluži labs, lai arī pētījis to neesmu. Taču šis apskats varētu parādīt arī, kādas ir (vismaz manā ieskatā) būtiskās  atšķirības, un kāpēc kādreiz varbūt ir vērts arī uzlabot kameras modeli.

Sīkākai informācijai par 650D rekomendēju arī Digital Photography Review šī modeļa apskatu, kas, kā parasti ir ļoti detalizēts un precīzs.

2 komentāri

Filed under Nekategorizēts

2 responses to “Canon EOS 650D apskats

  1. Normunds

    Labs raksts un salīdzinājums. Bija interesanti palasīt!
    Komentārs par “patlaban lietoju Kingston Class 4 SDHC 16GB”, dokumentācijā teikts, ka ieteicamā atmiņas kartes klase ir – 10. No pieredzes varu teikt, ka bildējot RAWā pat tas brīžiem ir par maz, nerunājot jau par burst režīmu RAWā. Tā kā šajā gadījumā SD karte būs tas pudeļkakls! :)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s