Ekspozīcija un tās ilgums jeb slēdža ātrums jeb slēdža prioritāte


Ekspozīcija

[lapa pārstrādāta 27.07. atbilstoši komentāriem]

Viena no trim lietām, kas fotografējot ir jāpatur prātā praktiski visu laiku,  ir fotogrāfijas ekspozīcija un ar to saistītais fotoaparāta slēdža ātrums jeb slēdža laiks (no angl.  shutter speed).

Precīzi runājot, kadra ekspozīcija ir kopējais gaismas daudzums, kas nonācis uz fotofilmiņas viena kadra vai digitālā fotoaparāta sensora.

Fotogrāfu žargonā tomēr par ekspozīciju nepareizi mēdz saukt arī ilgumu — cik ilgi gaismai ļauj caur objektīvu nonākt uz sensora/filmiņas fotogrāfējot. Tas nav pareizi, jo vienu un to pašu gaismas daudzumu var sasniegt gan laižot mazāk gaismas ilgāku laiku, gan vairāk — īsāku. Vienlaikus cilvēki runā par pāreksponētiem un nepietiekami eksponētiem kadriem — proti, par kadriem, kuriem ir pārāk daudz gaismas laists virsū vai tieši otrādi — pārāk maz.

Jebkurā gadījumā, katru reizi, kad mēs fotografējam ar spoguļkameru, spogulis, kas ir priekšā fotokameras sensoram (vai filmiņai analogajās spoguļkamerās), tiek pacelts, ļaujot uz tā nonākt gaismai (eksponējot attēlu). Šī uz sensoru krītošā gaisma tad arī tiek aparātā piefiksēta kā fotogrāfija¹. Laika sprīdi uz kuru tiek pacelts spogulis tad arī sauc par slēdža laiku jeb ekspozīcijas ilgumu.

Spoguļkamerām ekspozīcijas ilguma regulēšanai tipiski lieto tā saukto slēdža prioritātes (shutter priority) režīmu, ko apzīmē ar  Tv vai S (tā šī režīma nosaukumi atšķiras starp kameru ražotājiem, nozīme ir tā pati) .

Tv režīmā mēs fotoaparātam norādam, lai tas ievēro mūsu izvēlēto ekspozīcijas ilgumu un savukārt pats pieskaņo pārējos parametrus tā, lai sanāk pietiekami gaiša un pēc iespējas asa bilde. Tā varam labāk nekā automātiskajā režīmā fotografēt, piemēram, dzīvniekus,  sporta spēles un jebkuru citu kustību.

Ko dod slēdža ātruma regulācija? Jo ilgāk gaisma piekļūst sensoram, jo gaišāka būs bilde.

Tai pašā laikā, ja gaisma piekļūst ilgi, tad jebkuras izmaiņas gaismā arī tiks piefiksētas. Proti, ja bildē kaut kas ir pakustējies, kamēr uz sensora krīt gaisma, sensors uz vienas un tās pašas fotogrāfijas piefiksēs gan kustības sākumu, gan beigas. Rezultātā attēls vai tā kustīgā daļa var sanākt izplūdusi, raustīgām malām vai var rasties dažādi “spoku attēli”.

Ilustrācijai trīs attēli, kas uzņemti viens pēc otra ar dažādiem ekspozīcijas ilgumiem. Visos gadījumos fotoaparātam ir ļauts pieregulēt apertūru pašam (Tv jeb S režīms), lai panāktu sakarīgu kopējo izgaismojumu (ekspozīciju). Attēli nav pilnīgi asi, jo bildēts no rokas, bet priekšstatu sniedz:

F/2,2 1/400 sek. @ ISO 100

F/9, 1/25 sek. @ ISO 100

F/22, 1/4 sek. @ ISO 100

Tātad, kā redzam, pie ekspozīcijas ilguma 1/400 sekundes, mašīna un cilvēki ir gana asi, protams, arī bruģis un ceļazīme. Pie ekspozīcijas ilguma 1/25 sek. cilvēki jau ir drusku izplūduši, bet pie 1/4 sek. skrejošs cilvēks gandrīz vairs nebūtu redzams (vīrietis sper soli ar kreiso kāju, kas kadrā praktiski jau ir tā “izsmērēta”, ka gandrīz nav redzama). Ceļa zīme un bruģis kā jau nekustīgi objekti, protams, ir asi visos trijos attēlos. Var redzēt arī, ka, lai panāktu korektu ekspozīciju, aparāts ir pamatīgi palielinājis apertūru(par to nākošajā raksta daļā) pie katra ekspozīcijas ilguma palielinājuma.

Jāņem vērā, ka fotografēšana, turot aparātu rokās, arī rada kustību — gan no mūsu ķermeņa pozas maiņām, gan no roku kustībām. Tas jo īpaši redzams, ja  fotografējot “pievelkam” attēlu — iezūmojam — katra mazākā kustība iezūmotā attēlā rada daudz lielāku efektu nekā ja fotografējam platā leņķī. Jo ilgāks ekspozīcijas laiks, jo vairāk tas ietekmē rezultātu. Pat cilvēki ar stingrām rokām parasti nespēj tik precīzi noturēt fotoaparātu bez papildus atbalsta, lai varētu uzņemt asas bildes ar ilgu ekspozīciju.

Slēdža ātrumu jeb ekspozīcijas laiku parasti mēra sekundēs un to daļās: 1/100 – viena simtā daļa sekundes, 2″ – divas sekundes.

Mūdienu SLR aparātiem iespējams diezgan plaši variēt ekspozīcijas laiku: piemēram, Canon EOS 1000D ļauj izmantot laikus no 1/4000 daļas sekundes līdz 30 sekundēm, kā arī iespēju pāriet tā sauktajā “Bulb” režīmā, kad aparāts eksponē attēlu tik ilgi, kamēr vien turam nospiestu fotografēšanas slēdzi.

Tāds labās rokas likums, ir, ka lai varētu ar diezgan drošu sirdi bildēt asu attēlu, turot kameru rokās, tipiski nepieciešams ekspozīcijas ilgums, kas ir vismaz 1 dalīts ar objektīva fokusa attālumu(jeb “iezūmojumu”) vai īsāks (35mm fotokamerai).

Proti, bildējot ainavu ar objektīvu, kas nostatīts uz 50mm, ja gribam turēt kameru rokās, mums  nepieciešams ekspozīcijas laiks 1/50 sec vai īsāks. Iezūmojot ar objektīvu uz 300mm, asam attēlam vajadzētu lietot 1/300 sekundes vai īsāku ekspozīcijas laiku.² Protams, ja bildējam kustīgus objektus, tad jārēķinās, ka asam attēlam vajadzīga vēl stipri īsāka ekspozīcija — simtdaļas un tūkstošās sekundes daļas, atkarībā no objekta kustības ātruma attiecībā pret kadru.

Lietojot ilgāku ekspozīciju: 1/30,  1″, varam sasniegt dažāda veida kustības  efektu — piemēram, ūdens strūklas strūklakā (pretstatā sastingušiem pilieniem, ko iegūsim ar īsu ekspozīciju), bet tad būs vajadzīgs fotoaparātu nolikt uz kādas pamatnes vai uzmontēt uz statīva, lai paturētu asu nekustīgo bildes daļu.

Kāpēc vienmēr nebildēt 1/4000 režīmā? Tāpēc, ka pie dažādiem apgaismojumiem neviens fotoaparāts nespēj sakombinēt visus 3 parametrus (slēdža ātrums, ISO, objektīva atvērums) tā, lai vienmēr varētu tik ātri noeksponēt labu bildi. Īstenībā 1/4000 slēdža ātrumu parasti var atļauties lietot tikai ļoti saulainā dienā ārā vai speciālā studijas apgaismojumā.

Lai izvēlētos derīgas parametru apertūra-ekspozīcija-ISO kombinācijas, ir jāsaprot un jārēķinās ar visiem tiem trim.

Lasīt tālāk: ΔApertūra

Skatīt iepriekš: ΔIevads

¹Ziepjutraukiem un pārejas kamerām spogulis neeksistē, līdz ar to gaisma visu laiku nonāk uz sensora, bet pārējos aspektos apraksts, protams, attiecas arī uz tiem.

²Es iekļāvu šīs divas rindkopas, jo tās ir gana precīzas un praktiskas, bet nekur neskaidroju fokusa attālumu. Šai nodaļai pietiks, ja pateikšu, ka SLR un pārejas kamerām, kurām objektīvi ir “zūmojami”, fokusa attālums ir  redzams kā “zūma” lielums, proti, ja mēs ar objektīvu 18-400 “pievelkam” bildi līdz maksimālam palielinājumam, tad tas būs 400mm fokusa attālums. Sīkāk skat. sadaļu Objektīvi, kur šīs lietas ir aprakstītas.

12 responses to “Ekspozīcija un tās ilgums jeb slēdža ātrums jeb slēdža prioritāte

  1. Es gan varu tikai uzslavēt, jo līdz šim atrastajiem rakstiem LV valodā šie ir vissaprotamākie. Liels paldies.

  2. Z

    Labs raksts – bez liekiem terminiem un saprotami! Paldies!

  3. Inese

    Visvienkāršāk aprakstītas sarežģītas lietas – paldies autoram. Ar aizrautību izlasīšu visu blogu! Un gaidīšu jaunumus!

  4. kā var uzlikt slēdža ātrumu tiklai uz 4 – trām sekundēm…?paldies.

    • Piektdienis

      Parasti kamerām maksimālais slēdža ātrums, ko iestatīt, ir līdz 3 sekundēm. Ja vajag ilgāku ekspozīciju, tad lieto tā saukto “Bulb” režīmu, kuram būtu jāieslēdzas, mēģinot iestatīt vēl garāku ekspozīciju. Bulb režīmā ekspozīcija tiek veikta visu laiku, kamēr vien tiek turēta nospiesta fotografēšanas poga (slēdzis) un ekspozīcijas ilgumu tad mēģina noteikt ar pulksteni vai “uz aci”. Ja vajag ļoti precīzu un garu ekspozīciju, var mēģināt pielikt DSLR pie datora un kontrolēt no tā — neesmu drošs vai defaultā EOS programma (Canon gadījumā) ļauj norādīt garās ekspozīcijas, bet vajadzētu varētu.

  5. osis

    Profesionaliem vajadziga samaksa tie par velti neko nedara tadel ari te pukst.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s