ISO

Izometrisko Starojumu Orbīta? Industriālās Studijas Oregonā?

Ne gluži.

ISO jeb “ISO skaitlis”  ir gluži vienkārši standartizēts veids kā izmērīt fotofilmiņas jūtīgumu uz  gaismu, ko angliski mēdz saukt arī par fotofilmiņas ātrumu (Film speed).

Jo lielāks ISO skaitlis, jo jūtīgāka fotofilmiņa pret gaismu, jo ātrāk veidojas attēls, jo tumšākā vidē var nofotogrāfēt bildi ar pietiekami īsu ekspozīcijas laiku.

Tipiski ISO skaitļi sākas no ISO 100, tad  ISO 200, ISO 400…

Tas pats attiecas uz digitālajiem fotoaparātiem. Tikai tā kā digitālās kameras sensoru nevar nomainīt ar jūtīgāku tā, kā var fotofilmiņu, tad parasti tie ir “pieregulēti” uz ISO 100 ekvivalentu jūtīgumu un lielāku jūtīgumu iegūst, pastiprinot (amplifying)  sensora saņemamo signālu (signal  gain). Tipiski maksimālais ISO patlaban mēdz būt ap 1600, 3200.

Šādas pastiprināšanas mīnuss ir tas, ka sensora saņemtie signāli kļūst “netīrāki”, “trokšņaināki” un gala fotogrāfijā vairāk parādās dažādi trokšņi jeb artefakti, kas īpaši redzami fotogrāfijas tumšākajās daļās¹ kā nepareizas krāsas un/vai spilgtuma (chromatic/color noise un luminance noise) punktiņi.

Starp citu, tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc dzīšanās pēc fotokameras megapikseļu skaita ir lielā mērā bezjēdzīga — jo vairāk pikseļu ir (tāda paša fiziskā izmēra) digitālās kameras sensorā, jo tipiski lielāks troksnis un grūtāk dabūt labas bildes sliktos gaismas apstākļos. Protams, profesionalajās kamerās lielo megapikseļu sensori ir gana kvalitatīvi, bet fotogrāfēšanas forumos parasti var lasīt, ka ar esošo DSLR 8mpix lielai daļai fotografēšanas pietiek, un visi šie 12mpix un vairāk, kas ir minēti iesācēju līmeņa DSLR, kā arī pārejas kamerās un ziepjutraukos (tajās jo īpaši, jo ziepjukameru sensora izmērs ir mazāks kā DSLR), vairāk ir mārketinga triks.

Tātad ISO ir trešais parametrs fotogrāfēšanā, kurš gana spēcīgi var ietekmēt gala rezultātu, kā arī vienīgais, par kuru vismaz digitālajā fotografēšanā ir vairāk vai mazāk skaidrs, ka tam ir tikai viens vēlamais virziens — uz pēc iespējas mazāku ISO skaitli. ISO palielināšana ir nekas vairāk kā kompromiss, kas ļauj uzņemt pietiekami asas fotogrāfijas (tātad ar īsu ekspozīcijas laiku) salīdzinoši tumšā vidē.

Lai arī digitālajiem fotoaparātiem ISO var iestatīt no rokas (parasti katrs nākošais ISO skaitlis ir 2x par iepriekšējo), jāņem vērā, ka ir kameras, kas atstājot ISO automātiskajā režīmā, pašas pieregulējas uz  starpvērtībām, kuras manuāli izvēlēties nevar. Tas ir, ja paši iestatām  ISO, varam izvēlēties va nu ISO 200 vai 400, bet atstājot automātiskajā režīmā, kamera iespējams izvēlēsies, piemēram, ISO 320.

Skatīt tālāk: ΔKopsavilkums

Skatīt iepriekš: ΔApertūra

---

¹analogajām filmu kamerām ir otrādi — “troksnis” kadros vairāk redzams gaišajos apgabalos.